— Katrs cilvēks mūža garumā veic iekšēju cīņu. Tas ir tāpēc, ka mūsos mīt divi vilki, — iesāka sarunu gudrs vīrs.
— Kā tā — divi vilki? — jautāja puisēns, viņa seja pauda bērnišķīgu ziņkāri.
— Viens no tiem — Ļaunums. Tās ir ailes, dusmas, lepnība, skaudība, aizvainojums, alkatība, godkāre, patmīlība, nelietība, žēlums un vainas apziņa. Taču otrs vilks — tā ir Mīlestība! Prieks, cerība un mīļums, žēlsirdība, dāsnums, patiesība un ticība! — sacīja vecais vīrs.
— Kurš no tiem vilkiem uzvar, vectētiņ? – jautāja puisēns, un bija redzams, ka viņš ļoti uztraucas. Viņam ļoti gribējās uzzināt patiesību.
— Vienmēr uzvar tas vilks, kuru tu baro! — atteica vectēvs un pasmaidīja.
Tu saprati līdzības nozīmi? Padomā par to.